Par Šleseru runā daudz slikta, bet vēl vairāk laba. Kas no tā ir patiesība un kas izdomājums? Mēs savācām visu no atklātiem avotiem un pārbaudījām katru punktu. Pie katra ir saite uz avotu. Zināt kaut ko, kā mums nav, vai atradāt neprecizitāti? Uzrakstiet mūsu tērzēšanas robotam Telegram un pievienojiet apstiprinājumu.
Dati uz 03.11.2026
≈ €3 mljrd. jau saņemti: uzturēšanās atļaujas, tūrisms, ES nauda, algas, nodokļi. Vēl €3 mljrd. – Riga Waterfront, kas tiek būvēts.
≈ €10,3 mljrd. ar efektu pēc viņa aiziešanas (aplēse)
Apstiprināts: vecās partijas nesamaksātais parāds. Ar nepierādītajiem €3 milj. par digitālo TV – līdz €3,75 milj.
Šlesera darbības labums ir lielāks par kaitējumu 7 900 reizes
Ap €597 milj. gadā, €19 sekundē. Saskaitīti gada tempi: uzturēšanās atļaujas vidēji €113 milj., tūristu tēriņu pieaugums līdz 2008. gadam €397 milj., LDz algu pieaugums līdz 2007. gadam €63 milj., Rimi sociālais nodoklis €22 milj., ostas nodokļi €2,4 milj.
2014. gadā uzturēšanās atļauju programma deva €447,5 milj., 2024. gadā – €18,4 milj. Starpība ap €429 milj. gadā. Šlesers bija pret programmas noteikumu stingrināšanu. Savu lomu nospēlēja arī Covid un aizliegums piešķirt uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem kopš 2022. gada.
Dosjē · Lieta Nr. 1970-01-22 · Avoti: atklāti
Nopelni, ko apstiprina dokumenti
Sāka Norvēģijā. Kopā ar norvēģu investoriem Varner un Hāgenu atvēra Latvijā Rimi, Narvesen, Cubus, Dressmann, tirdzniecības centrus Galerija Centrs, Mols, Origo, Olimpija, viesnīcas Radisson Blu.
Pēc viņa teiktā, miljonārs viņš kļuva jau 90. gados, pirms politikas, projektos ar Franku Varneru.
Panāca Ryanair ienākšanu. Pasažieru: 0,71 milj. 2003. gadā, pirms Ryanair ienākšanas, 3,16 milj. 2007. gadā un 4,07 milj. 2009. gadā. airBaltic kļuva par lielāko aviokompāniju Baltijā.
Pārbaude: bieži raksta „pieaugums 10 reizes“. Oficiālā statistika apstiprina pieaugumu 5,7 reizes no 2003. līdz 2009. gadam. Ar to pietiek arī bez pārspīlējumiem.
2008. gadā Latvijas IKP saruka par 4,6%, 2009. gada pirmajā ceturksnī – par 18%. Bezdarbs pieauga no 4,9% līdz 11%. Šajā laikā:
Ministrs viņš bija līdz 2009. gada martam. Nozares, kuras viņš vadīja, krīzē kritās mazāk nekā visa ekonomika vai pat auga.
Programma darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, pašā krīzes karstumā. 2010.–2024. gadā tā piesaistīja ap €1,64 mljrd., izsniegts ap 19 900 atļauju. Tikai pirmajos trijos gados ienāca 419,2 milj. latu. Šlesers to sauc par savu iniciatīvu un kopējo efektu vērtē 1,5 mljrd. latu apmērā, atsaucoties uz Deloitte pētījumu.
Likuma autors oficiālajos dokumentos nav norādīts. Pats Šlesers teicis, ka kā attīstītājs bija personīgi ieinteresēts programmā.
Bērnu un ģimenes lietu ministriju vadīja viņa partija LPP, ministrs Ainārs Baštiks. Ieviesa „māmiņu algas“, Uzturlīdzekļu garantiju fondu, ap 300 bērnu rotaļu laukumu. Audžuģimeņu kļuva vairāk nekā 400 līdzšinējo 15 vietā.
Dzimstības pieaugumu par 24% min pats Baštiks. Neatkarīgu aprēķinu mēs neatradām. Šlesera personīgo lomu apraksta viņa partijas brošūra.
Varētu dzīvot jebkur, bet dzīvo Rīgā. Citas pilsonības nav. Kandidāta deklarācijā viss nekustamais īpašums ir Latvijā: Rīga, Jūrmala, Dobele, Preiļi. Arī ģimenes bizness ir šeit: ostas grupa Rīgā un Riga Waterfront būvniecība.
Bērni palika Latvijā un strādā tās labā: Edvards – Rīgas domē, Ričards bija Saeimas deputāts, Dana strādā biedrībā „Latvija pirmā“. Viņa partijas devīze: Latvijas un tās tautas intereses vienmēr pirmajā vietā.
Precējies ar Inesi Šleseri kopš 1992. gada, viņiem ir pieci bērni. Arī dēli Edvards un Ričards pievērsās politikai.
Ekonomikas ministrs (1998–1999), vicepremjers (2002–2004), satiksmes ministrs (2004–2009), Rīgas vicemērs (2009–2010). 7.–10. Saeimas deputāts.
Eagle Hills projekts – Abū Dabī attīstītājs, kura dibinātājs izveidoja Emaar. Šleseru ģimene tajā piedalās ar nelielu daļu, naudu iegulda investors. Andrejsalas bijušajās ostas teritorijās plānoti 8 000 dzīvokļu, veikali, viesnīcas, skolas, kruīza terminālis un krastmala.
Būvniecība jau dod darbu celtniekiem, bet pēc nodošanas rajons nesīs nodokļus, mājokļus un darbavietas pakalpojumu nozarē.
Darbavietu skaits avotos pagaidām nav minēts. Augstceltnes no reklāmas attēliem vēl nav apstiprinātas: tām vajadzīgs jauns apbūves plāns.
2022: partija „Latvija pirmajā vietā“ iekļuva Saeimā, 9 vietas; pats viņš starp līderiem pēc vēlētāju „plusiem“. 2025: pirmā vieta Rīgā, 18,17%. 2026: 13,08% un 17 vietas, otrais lielākais spēks Saeimā.
Katra apsūdzība un ar ko tā beidzās
KNAB gadiem ilgi izmeklēja sarunas, kas ierakstītas viesnīcā „Ridzene“. Apsūdzība tā arī netika celta. Prokuratūra neatrada pierādījumus, ka viņš būtu tiecies pēc prettiesiskas ietekmes vai ka viņam kaut kas būtu piedāvāts; vienu viņa frāzi ierakstā atzina par atteikumu no šāda darījuma. Slēpta firmu piederība nav pierādīta. Lieta izbeigta, 2018. gadā augstāka prokurore deviņus mēnešus pārbaudīja šo lēmumu un atstāja to spēkā.
Šlesera pozīcija: KNAB 2011. gadā sarīkoja politisku šovu, bet pierādījumus sabiedrībai tā arī neparādīja.
Saeima atteicās atļaut kratīšanu pie deputāta Šlesera, un kratīšana tā arī nenotika. Prezidents Zatlers ierosināja referendumu, 94,5% balsojušo atbalstīja atlaišanu. Notikums bija. Pati lieta, kuras dēļ lūdza kratīšanu, līdz tiesai nenonāca un tika izbeigta.
Prokuratūra uzskata, ka projekts mākslīgi sadārdzināts caur firmu Hannu Digital (ap €3 milj.). Šleseram prasīja naudas sodu €65 000, nevis cietumu.
Šlesera pozīcija: lieta ir safabricēta, līgumi parakstīti jau Dombrovska valdības laikā un saskaņoti ar ministrijām, bet valsts no digitālās TV ieguva simtiem miljonu. Statuss: nav notiesāts, lieta velkas ap 20 gadiem.
To teica Dmitrijs Muratovs, Krievijas „Novaja Gazeta“ galvenais redaktors un 2021. gada Nobela Miera prēmijas laureāts, intervijā YouTube. Latvijas mediji viņa vārdus izplatīja 2022. gada 30. septembrī, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Atbildēt pirms balsošanas Šlesers vairs nepaguva.
KNAB šos vārdus pārbaudīja gandrīz divus gadus un 2024. gadā paziņoja: apstiprinājuma nav. Pats Muratovs pierādījumus neiesniedza, arī SAB šādas informācijas nebija.
Šlesera pozīcija: tie ir meli un priekšvēlēšanu melnais PR. Viņš pats pieprasīja KNAB un Valsts drošības dienestam sākt lietu par apmelošanu. Kas ir patiesība: pēc aiziešanas no politikas viņš kopā ar RŽD veidoja loģistikas firmu, to apstiprināja SAB direktors.
2006. gada Saeimas vēlēšanās partija LPP/LC pārsniedza tēriņu limitu par aptuveni 401 000 latu. Partijas parādu valstij KNAB novērtēja 528 870 latu apmērā, tas ir ap €752 500. Partiju pārreģistrēja, bet 2011. gadā likvidēja, un parāds tā arī netika samaksāts. Tiesa par šo parādu lēmumu nepieņēma.
Šlesera pozīcija: sods bija viņa pretinieku politisks pasūtījums KNAB iekšienē. Dokumentus, kas to apstiprinātu vai atspēkotu, atklātajos avotos mēs neatradām.
2013. gada 7. decembrī, vēl pirms kara, partijas „Vienoti Latvijai“ kongresā viņš teica, ka valdībai jāsēžas pie galda ar Krievijas vadību un jāvienojas, kā to dara Vācija. Tie ir viņa paša vārdi, tos ierakstīja LSM.
Kas notika pēc tam: pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā viņa partija oficiāli nosodīja Putina iebrukumu un izslēdza divus deputātus, kuri atteicās atbalstīt šo nostāju un ES kandidātvalsts statusu Ukrainai.
Kampaņu „premjers Šlesers“ apmaksāja biedrība „Latvija pirmā“. KNAB to atzina par partijas reklāmu, bet uzņēmumiem finansēt partijas ir aizliegts. Partijai uzdeva naudu atmaksāt. Tas nav sods. Līdz jūnijam atmaksāja €90 000, līdz septembrim partija savāca ziedojumus visai summai. Oficiāla apstiprinājuma, ka atmaksāts viss, pagaidām nav.
Šlesera pozīcija: tā ir viņa personīgā kampaņa, plakātos nav partijas simbolikas, bet pats likums ir neveiksmīgs.
Eiroparlamenta vēlēšanās KNAB sodīja trīs partijas, tostarp „Latvija pirmajā vietā“, par to, ka tās novēloti paziņoja par aģitācijas materiālu izvietošanu. Summa trim kopā: €2800.
Atradām un pārbaudījām dokumentos un atklātos avotos
Pēc 2026. gada vēlēšanām Šlesers paziņoja, ka 17 viņa partijas deputāti ir gatavi atbalstīt premjera Andra Kulberga valdību pat bez ministru amatiem. Viņš sola balsot par Kulberga reformām un smagiem, pat nepopulāriem lēmumiem: iestāžu apvienošanu un izdevumu samazināšanu.
Kamēr viņš vadīja Satiksmes ministriju, Eiropas Komisija apstiprināja piecus Latvijas transporta projektus: 110,5 km Via Baltica un A12 ceļu, 260 km sliežu nomaiņu Austrumu–Rietumu līnijā, pievedceļus Ventspils un Liepājas ostām un lidostas „Rīga“ skrejceļa pagarināšanu līdz 3 200 m. ES piešķīra €165,9 milj. no €384,3 milj.
Jaunais skrejceļš vien izmaksāja €23,5 milj. Kopš 2008. gada oktobra Rīga uzņem smagās lidmašīnas, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747.
2005. gada maijā viņš vienojās ar Tallink vadītāju par ikdienas līniju Rīga — Stokholma. To atklāja 2006. gada aprīlī, un pirmajos 10 gados tā pārvadāja 5,5 milj. pasažieru.
2007. gadā valdība pieņēma viņa parakstīto satiksmes drošības programmu: līdz 2010. gadam divreiz samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem. Mērķi sasniedza gadu agrāk: 558 bojāgājušie 2001. gadā, 254 – 2009. gadā. Latvija saņēma balvu ETSC Road Safety PIN Award 2009.
Daļu no samazinājuma 2008.–2009. gadā eksperti skaidro arī ar krīzi: automašīnu uz ceļiem kļuva mazāk.
Kad Latvijas Pasts zaudēja miljonus un izjauca preses piegādi, viņš ierosināja jaunu vadītāju, bet valdība pēc viņa ministrijas ziņojuma atļāva pastam ņemt kredītu. 2008. gadā zaudējumi samazinājās četras reizes: no 14,1 līdz 3,66 milj. latu.
Kamēr viņš bija ministrs, airBaltic, kurā lielākā daļa akciju pieder valstij, izauga no 0,59 milj. pasažieru 2004. gadā līdz 2,6 milj. 2008. gadā, bet flote – līdz 28 lidmašīnām. Uzņēmuma sociālais nodoklis vien par 2008. gadu – 7 milj. latu, ap €10 milj.
Kopš 2009. gada jūlija viņš vadīja Rīgas brīvostas valdi. Krīzes 2009. gadā osta pārkrāva rekordlielus 29,7 milj. tonnu, bet 2010. gadā pirmo reizi vēsturē pārsniedza 30 milj. tonnu.
Kā vicepremjers viņš vadīja valdības darba grupu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, atvēra Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvniecību Londonā un iestājās par investīciju aģentūru pēc „vienas pieturas“ principa. 2004. gadā izveidoja LIAA, tā darbojas joprojām.
Būdams ekonomikas ministrs, viņš atbrīvoja Ventspils mēru Aivaru Lembergu no valsts pārstāvja lomas Ventspils Nafta. Pat premjers Krištopans, kurš pieprasīja viņa atkāpšanos, to nosauca par ministra „vienīgo profesionāli drosmīgo soli“.
Aizvietojot premjeru, viņš parakstīja noteikumus par pabalstu adoptētājiem – 1000 latu par bērnu. 2004. gada beigās ministrija ziņoja: pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas neviens mazulis līdz gada vecumam bez nopietnām veselības problēmām negaidīja adopciju, tostarp pateicoties pabalstam.
Pēc Latvijas Pirmās partijas, kuras viens no dibinātājiem viņš bija, priekšlikuma Saeima ierakstīja Satversmes 110. pantā laulības kā vīrieša un sievietes savienības aizsardzību: 65 balsis par, 6 pret. Grozījumu atbalstīja vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstu.
2008. gada 25. jūnijā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko apbalvoja viņu, toreizējo Latvijas satiksmes ministru, ar kņaza Jaroslava Gudrā III pakāpes ordeni „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas un Latvijas sadarbības attīstībā“.
Viņš savāca 34 deputātu parakstus, un Saeima izveidoja izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora „kapitālā remonta“ un banku ABLV, PNB un Baltic International Bank slēgšanas sekām. Komisija ierosināja noņemt no uzņēmējiem lieko slogu, ko rada pārmērīgas prasības banku klientiem.
Pēc viņa teiktā, sakrālā tūrisma programma tapa pēc viņa ierosinājuma, un daudzas Latvijas baznīcas saņēma naudu remontam. 2006. gadā kardināls Jānis Pujats, arhibīskaps Jānis Vanags un bīskaps Pēteris Sprogis publiski pateicās viņa partijai par šo naudu.
Uzņēmumu ienākuma nodokli samazināja no 25% līdz 15%. Līdz 15% to samazināja 2004. gadā, kad viņš bija vicepremjers
Baltic Times, 2003Viss jau ir uz svariem. Nospiediet aplīti, lai noņemtu to no kausa vai atliktu atpakaļ
Alga dzelzceļā pieauga divkārt: no 261 līdz 533 latiem 2004.–2007. gadā
LDz pārskats 2007Tikai apstiprinātas summas. Svītrojums nozīmē: nauda apsolīta, bet vēl nav ieguldīta pilnībā, vai arī tā ir apsūdzības versija, kas nav pierādīta.
investīcijas TUA programmā 2010.–2024. gadā, 19 900 atļauju
Riga Waterfront, būvniecība notiek kopš 2025. gada
vecās partijas nesamaksātais sods
Tikai pēc dokumentiem – līdz €4,8 mljrd. plusa pret €0,75 milj. mīnusa. Pat ja ieskaita nepierādītos €3 milj. par digitālo TV, pluss ir simtiem reižu lielāks par mīnusu. Pēc paša Šlesera vērtējuma, atsaucoties uz Deloitte, TUA kopējais efekts ir vēl lielāks, taču šo vērtējumu mēs neesam pārbaudījuši un kopsummā neiekļaujam.
Miljoni eiro, viena skala. Mīnusi uz tās gandrīz nav redzami: tie ir simtiem un tūkstošiem reižu mazāki par plusiem.
„Dokuments“ = skaitlis no pārskata. „Aprēķins“ = aritmētika pēc oficiālajiem datiem.
Dokuments19 900 atļauju. Programmu sauc par savu iniciatīvu
Aprēķinstēriņi pieauga no €177 milj. 2003. gadā, pirms Ryanair ienākšanas, līdz €574 milj. 2008. gadā. Saskaitīts pieaugums pret 2003. gadu 5 gados. Ryanair un lidostas-centra gadi
Aprēķinsvidējā alga LDz pieauga divkārt, no 261 līdz 533 latiem, 13–15 tūkst. darbinieku
Dokumentstikai sociālais nodoklis. Bija pirmais Rimi Baltija direktors, tīkla apgrozījums tagad ap €1,2 mljrd. gadā
DokumentsVID dati, tikai publiskotie gadi. Ģimenei grupa pieder caur holdingu, 50% – Šķēles ģimenei
Apsolītsbūvniecība notiek kopš 2025. gada. Investors Eagle Hills no Abū Dabī, Šleseru ģimenei projektā neliela daļa
DokumentsES Kohēzijas fonds apstiprināja piecus Latvijas projektus, kamēr viņš bija satiksmes ministrs: Via Baltica un A12 ceļi, 260 km sliežu, pievedceļi ostām, lidostas skrejceļš. Kopējās izmaksas €384,3 milj.
≈ €3 mljrd. jau saņemti un €3 mljrd. procesā
Tūrisma un algu pieaugumu ietekmēja arī iestāšanās ES un ekonomikas uzplaukums. Mikrouzņēmumu nodoklis nav iekļauts: pēc dokumentiem to virzīja Kampars un Bērziņš.
Saskaitīt nevar: nav atklātu datu. Tāpēc summai tas nav pieskaitīts.
€6 mljrd. pēc dokumentiem un ≈ €4,4 mljrd. tūrisma aplēse 2009.–2019. gadam. Tā ir aplēse, nevis dokuments
Lidostu pasažieri, 2009. gads pret 2008. gadu
2004.–2008. gadā Rīga pieauga 3,5 reizes, no 1,06 līdz 3,69 milj., Viļņa – 2,1 reizi. Ministrs viņš bija līdz 2009. gada martam.
„Latvija pirmajā vietā“ (LPV): vēlēšanas un iniciatīvas
audžuģimeņu ministrijas laikā, kuru vadīja viņa partija
bērnu rotaļu laukumu uzbūvēts tajos pašos gados
lēti tiešie reisi no Rīgas uz Eiropu pēc viņa sarunām
Latvijā ienāca Rimi, Narvesen, Cubus, Dressmann un jauni tirdzniecības centri
vienā laulībā, pieci bērni
TUA par investīcijām no 2010. līdz 2024. gadam, pirmā nauda ienāca pašā krīzes karstumā
Kur viņš bija dibinātājs, vadītājs, iniciators vai līdzīpašnieks. Loma norādīta tā, kā to apstiprina avoti.
Ģenerāldirektors 1996.–1997. gadā, kad Latvijā atvērās pirmais Rimi veikals. No trim lielākajiem tīkliem Rimi ienāca pirmais, 2020. gadā tam bija 133 veikali un vairāk nekā 6 000 darbinieku.
Cubus, Dressmann, Bik Bok, 1994–1998. Ar Dressmann Rīgā 1995. gadā grupa Varner sāka iziet ārvalstu tirgos. Līdz 1998. gadam norvēģu Varner un Hakon ieguldīja Latvijā $40 milj.
Bijušais universālveikals „Centrs“ Vecrīgā, 1995–1998.
Mols, Origo, Olimpija, Dole, Alfa, Minska caur kopuzņēmumiem.
Kiosku tīkls padomju „Sojuzpečatj“ vietā.
Viesnīcas „Latvija“ un „Ridzene“ Rīgas centrā.
Viņa firma uzvarēja konkursā par zemesgabalu un sāka projektu. Torni 2004. gadā uzcēla Merks un Hansabanka: pirmais neatkarīgās Latvijas debesskrāpis, tagad Swedbank birojs.
Šlesera pozīcija: viņš ir idejas autors un Salienas tēvs dibinātājs, zemi jaunajai pilsētai uzpirka kopā ar Franku Varneru. Saskaņā ar dokumentiem viņš bija projekta pirmā uzņēmuma Saliena Real līdzīpašnieks un savas akcijas pārdeva 2002. gadā. 2002. gada novembrī kļuva par vicepremjeru.
Vienošanās ar Ryanair, pasažieru skaita pieaugums 5,7 reizes 2003.–2009. gadā.
2005. gadā vienojās ar Tallink par ikdienas līniju. 10 gados tā pārvadāja 5,5 milj. pasažieru.
Programmu sauc par savu iniciatīvu. €1,64 mljrd. investīciju 2010.–2024. gadā.
„Māmiņu algas“, Uzturlīdzekļu garantiju fonds, ap 300 bērnu rotaļu laukumu.
Partija kopš 2021. gada. 17 vietas Saeimā 2026. gadā.
Liela ostas grupa Rīgā: termināļi, stividorings, konteineri, savs dzelzceļš. Ap 400 darbavietu, vairāk nekā €14 milj. nodokļu no algām 2023.–2025. gadā.
Jauns rajons Andrejsalā, €3 mljrd. no Abū Dabī investora, būvniecība notiek kopš 2025. gada. Zemi nopirka no valsts par €5,8 milj., 5,2 reizes dārgāk par kadastrālo vērtību. Rīga projektā naudu neieguldīja.
Bizness, lidosta, transports krīzē, TUA, atbalsts ģimenēm, vēlētāju uzticības pieaugums. Viss ar saitēm uz dokumentiem.
Skaļākās neapstiprinājās: „Putina naudu“ KNAB atzina par neapstiprinātu, „oligarhu lieta“ izbeigta, digitālās TV lietā divi attaisnojoši spriedumi.
Vecās partijas nesamaksātais parāds par 2006. gada vēlēšanām, 2013. gada vārdi par sarunām ar Krieviju, Saeimas atlaišana 2011. gadā, €340 000 atmaksa par reklāmu 2026. gadā.
MI seriāls. Video radīts ar mākslīgo intelektu.