Par Šleseru runoj daudz slykta, bet vēļ vairuok laba. Kas nu tuo ir taisneiba, a kas izdūmuots? Mes sasalasejom vysu nu atvārtu olūtu i puorbaudejom kotru punktu. Pi kotra ir saite iz olūtu. Zinit kū taidu, kuo mums nav, voi atrodet napreciziteiti? Pasarokstit myusu čatbotam Telegram i pīlikit apstyprynuojumu.
Atsaprosom, latgaliskais tulkuojums var saturēt klaidu. Lyudzam lobuojumus syuteit myusu čatbotam. / Atvainojamies, latgaliešu tulkojumā var būt kļūdas. Lūdzam labojumus sūtīt mūsu čatbotam.
Dati iz 03.11.2026
≈ €3 mljrd. jau sajimts: TUA, turisms, ES nauda, olgys, nūdūkli. Vēļ €3 mljrd. Riga Waterfront teik būvāts.
≈ €10,3 mljrd. ar efektu piec juo aizīšonys (aplēse)
Apstyprynuots: vecuos partejis nasamoksuots porods. Ar napīrōdeitim €3 milj. par digitalū TV — leidz €3,75 milj.
Lobuma nu Šlesera dorba ir vairuok nakai ļaunuma 7 900 reižu
Apmāram €597 milj. godā, €19 sekundē. Saskaiteiti goda tempi: TUA vidēji €113 milj., turistu tieriņu pīaugums leidz 2008. godam €397 milj., LDz olgu pīaugums leidz 2007. godam €63 milj., Rimi sociālais nūdūklis €22 milj., ūstys nūdūkli €2,4 milj.
2014. godā TUA programa atnese €447,5 milj., 2024. godā — €18,4 milj. Starpeiba apmāram €429 milj. godā. Šlesers beja pret programys stingrynuošonu. Sovu lūmu nūspēlēja ari kovids i TUA aizlīgums Krīvejis i Boltkrīvejis piļsūņim nu 2022. goda.
Dosjē · Līta Nr. 1970-01-22 · Olūti: atvārti
Nūpelni, kurus apstyprynoj dokumenti
Suoce Norvegejā. Kūpā ar norvegu investorim Varner i Hagenu Latvijā atvēre Rimi, Narvesen, Cubus, Dressmann, tirdznīceibys centrus Galerija Centrs, Mols, Origo, Olimpija, vīsneicys Radisson Blu.
Pa juo vuordim, par miljoneru jis kliva jau 90. godūs, vēļ pyrms politikys, projektūs ar Franku Varneru.
Vīnuojuos ar Ryanair par atīšonu. Pasažīru: 0,71 milj. 2003. godā, pyrms Ryanair atīšonys, 3,16 milj. 2007. godā i 4,07 milj. 2009. godā. airBaltic kliva par leluokū aviokompaneju Baltejā.
Atkuortuota puorbaude: bīži roksta «pīaugums 10 reizis». Oficialuo statistika apstyprynoj pīaugumu 5,7 reizis nu 2003. leidz 2009. godam. Ar tū pīteik ari bez puorspīlejuma.
2008. godā Latvijis IKP kryta par 4,6%, 2009. goda pyrmajā ceturksnī — par 18%. Bezdarbs pīauga nu 4,9% leidz 11%. Itymā laikā:
Ministrs jis beja leidz 2009. goda martam. Nozarys, kuras jis vadeja, krizē kryta mozuok par vysu ekonomiku voi auga.
Programa dorbojās nu 2010. goda 1. julija, pošā krizis vydā. 2010.–2024. godā jei pīsaistēja apmāram €1,64 mljrd., izsnīgtys apmāram 19 900 atļaujis. Tik pyrmajūs trejūs godūs atguoja 419,2 milj. latu. Šlesers jū sauc par sovu iniciativu i kūpejū efektu vērtej 1,5 mljrd. latu apmārā pa Deloitte pietejumam.
Lykuma autors oficialajūs dokumentūs nav nūruodeits. Pats Šlesers saceja, ka kai attīsteituojs ir personeigi īinteresāts programā.
Bārnu i saimis lītu ministreju vadeja juo parteja LPP, ministrs Ainārs Baštiks. Īvēde «mameņu olgys», uzturlīdzekļu garantiju fondu, apmāram 300 bārnu laukumu. Audžusaimu kliva vairuok nakai 400, a beja 15.
Dzimstiebys pīaugumu par 24% nūsauc pats Baštiks. Napīkareigu aprēkinu mes naatrodom. Šlesera personeigū lūmu aprakstoj juo partejis brošura.
Varātu dzeivuot kur grybādams, bet dzeivoj Rīgā. Cytys piļsūneibys nav. Kandidata deklaracejā vyss nakustamais eipašums ir Latvijā: Rīga, Jūrmola, Dobele, Prīļi. Saimis bizness ari te: ūstys grupa Rīgā i Riga Waterfront būvdorbi.
Bārni palyka Latvijā i struodoj jai: Edvards Rīgys dūmē, Ričards beja Saeimys deputats, Dana struodoj bīdreibā «Latvija pyrmā». Juo partejis devīze: Latvijis i juos ļaužu intereses vysod pyrmajā vītā.
Prīcējīs ar Inesi Šleseri nu 1992. goda, jim ir pīci bārni. Dāli Edvards i Ričards ari aizguoja politikā.
Ekonomikys ministrs (1998–1999), vicepremjers (2002–2004), satiksmis ministrs (2004–2009), Rīgys vicemers (2009–2010). 7.–10. Saeimys deputats.
Projekts pīdar Eagle Hills, attīsteituojam nu Abū Dabī, kura dybynuotuojs radeja Emaar. Šleseru saime tymā pīsadola ar mozu daļu, naudu īgulda investors. Bejušajuos Andrejsalys ūstys zemēs paredzāti 8 000 dzeivūkļu, veikali, vīsneicys, školys, kruiza terminals i krosta promenade.
Būvdorbi jau dūd dorbu būvnīkim, a piec nūdūšonys rajons atness nūdūklus, dzeivūkļus i dorba vītys pakolpuojumūs.
Dorba vītu skaits olūtūs vēļ nav nūsaukts. Augstceltnis nu reklamys bildem vēļ nav apstyprynuotys: tom vajag jaunu apbyuvis planu.
2022: parteja «Latvija pyrmajā vītā» īkliva Saeimā, 9 vītys; pats jis — vīns nu leideru pa vieliētuoju «plusim». 2025: pyrmuo vīta Rīgā, 18,17%. 2026: 13,08% i 17 vītu, ūtrais spāks Saeimā.
Kotra apsyudzeiba i kai jei beidzēs
KNAB godim izmeklēja sarunys, īrakstātys vīsneicā «Ridzene». Apsyudzeiba tai i nabeja izvierzeita. Prokuratura naatroda pīruodejumu, ka jis byutu tīcīs piec nalykumeigys ītekmis voi ka jam kū byutu pīduovuojuši; vīna juo frāze īrokstā tyka uzskateita par atsaceišonūs nu taida darejuma. Slāpta firmu eipašuošona nav pīrōdeita. Līta izbeigta, 2018. godā augstuoks prokurors deveņus mienešus puorbaudeja itū lāmumu i atstuoja jū spākā.
Šlesera pozīceja: KNAB 2011. godā sareikuoja politisku šovu, a pīruodejumus sabīdreibai tai i naparuodeja.
Saeima atsaceja atļaut kratīšonu pi deputata Šlesera, i kratīšonys tai i nabeja. Prezidents Zatlers īrūsynuoja referendumu, 94,5% bolsuotuoju atbolsteja atlaišonu. Notikums beja. Pati līta, deļ kuruos prasēja kratīšonu, leidz tīsai naaizguoja i tyka slēgta.
Prokuratura uzskata, ka projekts muoksleigi sadārdzynuots caur firmu Hannu Digital (apmāram €3 milj.). Šleseram prasēja €65 000 sūdu, na cītumu.
Šlesera pozīceja: līta safabricāta, leigumi parakstāti jau Dombrovska vaļdeibys laikā i saskaņuoti ar ministrejom, a vaļsts nu digitaluos TV īguva symtus miljonu. Statuss: nav nūtīsuots, līta vylkās apmāram 20 godu.
Itū saceja Dmitrijs Muratovs, Krīvejis «Novaja gazeta» golvanais redaktors i 2021. goda Nobela Mīra prēmejis laureats, intervejā YouTube. Latvijis mediji juo vuordus izplateja 2022. goda 30. septembrī, vokorā pyrms Saeimys vieliešonu. Atbiļdēt leidz bolsuošonai Šlesers vairs naspieja.
KNAB itūs vuordus puorbaudeja gondreiž divejus godus i 2024. godā pazinuoja: apstyprynuojuma nav. Pats Muratovs pīruodejumu naparuodeja, ari SAB taidys informacejis nabeja.
Šlesera pozīceja: tei ir mele i pyrmsvieliešonu malnais PR. Jis pats pīprasēja KNAB i Drūšeibys policejai suokt lītu par apmeluošonu. Kas ir taisneiba: piec aizīšonys nu politikys jis veidoja logistikys firmu kūpā ar RŽD, tū apstyprynuoja SAB direktors.
2006. goda Saeimys vieliešonuos parteja LPP/LC puorsnēdze tieriņu limitu apmāram par 401 000 latu. Partejis porodu vaļstei KNAB vērtēja 528 870 latu apmārā, tys ir apmāram €752 500. Parteju puorregistreja, a 2011. godā likvidēja, i porods tai i nabeja samoksuots. Tīsa par itū porodu nalēme.
Šlesera pozīceja: sūds beja juo pretinīku politisks pasyutejums KNAB īškīnē. Dokumentu, kas itū apstyprynuotu voi atspākuotu, atvārtūs olūtūs mes naatrodom.
2013. goda 7. decembrī, vēļ pyrms kara, partejis «Vīnuoti Latvijai» kongresā jis saceja, ka vaļdeibai vajag sēstīs pi golda ar Krīvejis vadeibu i vīnuotīs, kai tū dora Vuoceja. Tī ir juo poša vuordi, tūs īrakstēja LSM.
Kas beja piec tuo: piec Krīvejis uzbrukuma Ukrainai 2022. godā juo parteja oficiali nūsūdēja Putina īsaškuoršonu i izslēdze divus deputatus, kuri atsaceja atbolsteit itū pozīceju i ES kandidatvaļsts statusu Ukrainai.
Kampaneju «premjers Šlesers» apmoksuoja bīdreiba «Latvija pyrmā». KNAB jū uzskateja par partejis reklamu, a firmom finansēt partejis aizlīgts. Partejai lyka atdūt naudu. Tys nav sūds. Leidz junijam atdeva €90 000, leidz septembrim parteja savuoce zīdojumus par vysu summu. Oficiala apstyprynuojuma, ka atdūts vyss, vēļ nav.
Šlesera pozīceja: tei ir juo personeiga kampaneja, plakatūs nav partejis simbolikys, a pats lykums ir naveiksmeigs.
Eiropys parlamenta vieliešonuos KNAB nūsūdēja treis partejis, tymā skaitā «Latviju pyrmajā vītā», par tū, ka jōs ar nūkavēšonūs pazinuoja par agitacejis materialu izvītuošonu. Summa par treim: €2800.
Atrodom i puorbaudejom pa dokumentim i atvārtim olūtim
Piec 2026. goda vieliešonu Šlesers pazinuoja, ka 17 juo partejis deputati ir gotovi atbolsteit premjera Andra Kulberga vaļdeibu pat bez ministru omatim. Jis sūla bolsuot par Kulberga reformom i gryutim, pat napopularim lēmumim: īstuožu apvīnuošonu i tieriņu samazynuošonu.
Laikā, kod jis vadeja Satiksmis ministreju, Eiropys Komiseja apstyprynuoja pīcus Latvijis transporta projektus: 110,5 km Via Baltica i A12 ceļu, 260 km slīžu nūmaiņu leinejā Austrumi — Rītumi, pīvadceļus Ventspils i Liepuojis ūstom i lidostys «Rīga» skrejceļa pagarynuošonu leidz 3 200 m. ES deve €165,9 milj. nu €384,3 milj.
Vīns pats jaunais skrejceļš izmoksuoja €23,5 milj. Nu 2008. goda oktobra Rīga pījem smogys lidmašinys, taidys kai Airbus A340 i Boeing 747.
2005. goda mojā jis vīnuojuos ar Tallink vadeituoju par ikdīnys leineju Rīga — Stokholma. Jū atvēre 2006. goda apreļī, i pyrmajūs 10 godūs jei puorvadeja 5,5 milj. pasažīru.
2007. godā vaļdeiba pījēme juo parakstātū satiksmis drūšeibys programu: leidz 2010. godam divkuorši samazynuot ceļūs bojā guojušūs skaitu. Mērķi sasnēdze godu agruok: 558 bojā guojuši 2001. godā, 254 — 2009. godā. Latvija sajēme apbolvuojumu ETSC Road Safety PIN Award 2009.
Daļu samazynuojuma 2008.–2009. godā eksperti skaidroj ari ar krizi: mašynu ceļūs palyka mozuok.
Kod Latvijas Pasts zaudēja miljonus i izjauce preses pīguodi, jis pīduovuoja jaunu vadeituoju, a vaļdeiba pa juo ministrejis zinūjumam atļuove pastam kreditu. 2008. godā zaudējumi samazynuojuos četrkuorši: nu 14,1 leidz 3,66 milj. latu.
Kod jis beja ministrs, airBaltic, kur vaļstei pīdar vairuokums akceju, pīauga nu 0,59 milj. pasažīru 2004. godā leidz 2,6 milj. 2008. godā, a flote — leidz 28 lidmašinom. Vīns pats kompanejis sociālais nūdūklis par 2008. godu — 7 milj. latu, apmāram €10 milj.
Nu 2009. goda jūlija jis vadeja Rīgys breivūstys vaļdi. 2009. goda krizē ūsta puorkruove rekordlelus 29,7 milj. tonnu, a 2010. godā pyrmū reizi viesturē puorsnēdze 30 milj. tonnu.
Kai vicepremjers jis vadeja vaļdeibys grupu biznesa vidis uzlobuošonai, atvēre Londonā Latvijis Attīsteibys agenturys puorstuovnīceibu i aizstuovēja investiceju agenturu pa «vīna lūga» principam. 2004. godā izveidoja LIAA, kura struodoj vēļ šudiņ.
Kai ekonomikys ministrs jis atbreivuoja Ventspils mēru Aivaru Lembergu nu vaļsts puorstuovja lūmys Ventspils Nafta. Pat premjers Krištopans, kurs pīprasēja juo atkuopšonūs, nūsauce itū par ministra «vīneigū profesionali drūšū sūli».
Aizvītuodams premjeru, jis parakstēja nūteikumus par pabolstu adoptātuojim — 1000 latu par bārnu. 2004. goda beiguos ministreja pazinuoja: pyrmū reizi piec napavaļdeibys atjaunuošonys nivīns bārns leidz goda vacumam bez nūpītnom veseleibys problemom nagaideja adopcejis, tymā skaitā pateicūtīs pabolstam.
Pa Latvijis Pyrmuos partejis (LPP) prīkšlykumam — jis beja vīns nu juos dybynuotuoju — Saeima īrakstēja Satversmis 110. pantā lauleibys kai veirīša i sīvītis savīneibys aizsardzeibu: 65 bolsi par, 6 pret. Grozejumu atbolsteja vairuok nakai 10 000 piļsūņu parakstu.
2008. goda 25. junī Ukrainys prezidents Viktors Juščenko apbolvuoja jū, tūlaik Latvijis satiksmis ministru, ar kņaza Jaroslava Gudruo III šķiras ordini «par nūzeimeigu personeigu īguldejumu Ukrainys i Latvijis sadarbeibys attīsteibā».
Jis salasēja 34 deputatu parakstus, i Saeima izveidoja izmeklēšonys komiseju par finansu sektora «kapitaluo remonta» i ABLV, PNB i Baltic International Bank banku slēgšonys sekom. Komiseja pīduovuoja nūjimt nu biznesa līku slūdzi, kas rodās deļ puorspīlātu praseibu banku klientim.
Pa juo vuordim, sakraluo turisma programu izveidoja pa juo prīkšlykumam, i daudzys Latvijis bazneicys sajēme naudu remontam. 2006. godā kardinals Jānis Pujats, arhibeiskaps Jānis Vanags i beiskaps Pēteris Sprogis publiski pasaceja juo partejai paļdis par itū naudu.
Pelnis nūdūkli samazynuoja nu 25% leidz 15%. Leidz 15% samazynuoja 2004. godā, kod jis beja vicepremjers
Baltic Times, 2003Vyss jau iz svaru. Nūspīdit iz aplīša, kab jū nūjimtu nu kausa voi grīztu atpakaļ
Olga dzeļžaceļā pīauga divkuorši: nu 261 leidz 533 latim 2004.–2007. godā
LDz puorskots 2007Tikai apstyprynuotys summys. Švītrojums nūzeimoj: nauda sūleita, bet vēļ nav īguļdeita pylnā apmārā, voi apsyudzeibys verseja, kura nav pīrōdeita.
investicejis pa TUA programai 2010.–2024. godā, 19 900 atļauju
Riga Waterfront, būvdorbi nūteik nu 2025. goda
vecuos partejis nasamoksuots sūds
Tikai pa dokumentim — leidz €4,8 mljrd. plusa pret €0,75 milj. mīnusa. Pat ka skaiteit napīrōdeitūs €3 milj. par digitalū TV, plusa ir symtim reižu vairuok nakai mīnusa. Pa paša Šlesera vērtējumam, atsasaucūt iz Deloitte, kūpejais TUA efekts ir vēļ leluoks, bet itū vērtējumu mes naesam puorbaudejuši i rezultatā naīkaitom.
Miljoni eiro, vīna skala. Mīnusi iz jos gondreiž nav redzami: jī ir symtim i tyukstūšim reižu mozuoki par plusim.
«Dokuments» = skaitlis nu puorskota. «Aprēkins» = aritmetika pa oficialim datim.
Dokuments19 900 atļauju. Programu sauc par sovu iniciativu
Aprēkinstieriņi pīauga nu €177 milj. 2003. godā, pyrms Ryanair atīšonys, leidz €574 milj. 2008. godā. Saskaiteits pīaugums pret 2003. godu 5 godu laikā. Ryanair i lidostys-haba godi
Aprēkinsvydejuo olga LDz pīauga divkuorši, nu 261 leidz 533 latim, 13–15 tyukst. dorbinīku
Dokumentstikai sociālais nūdūklis. Beja pyrmais Rimi Baltija direktors, tīkla apgrūzejums niule apmāram €1,2 mljrd. godā
DokumentsVID dati, tikai atvārtī godi. Saimei grupa pīdar caur holdingu, 50% pīdar Šķēļu saimei
Sūleitsbūvdorbi nūteik nu 2025. goda. Investors Eagle Hills nu Abū Dabī, Šleseru saimei projektā ir moza daļa
DokumentsES Kohezejis fonds apstyprynuoja pīcus Latvijis projektus, kod jis beja satiksmis ministrs: Via Baltica i A12 ceļi, 260 km slīžu, pīvadceļi ūstom, lidostys skrejceļš. Kūpejuo vērteiba €384,3 milj.
≈ €3 mljrd. jau sajimts i €3 mljrd. procesā
Turisma i olgu augšonu ītekmēja ari īsastuošonuos ES i ekonomikys uzplauks. Mikrouzjāmumu nūdūklis nav īkļauts: piec dokumentim jū virzēja Kampars i Bērziņš.
Saskaiteit navar: nav atklotu datu. Tok summai tys nav pīskaiteits.
€6 mljrd. piec dokumentim i ≈ €4,4 mljrd. turisma aplēse 2009.–2019. godam. Tei ir aplēse, na dokuments
Lidostu pasažīri, 2009. gods pret 2008.
2004.–2008. godā Rīga pīauga 3,5 reizis, nu 1,06 leidz 3,69 milj., Viļņa — 2,1 reizi. Ministrs jis beja leidz 2009. goda martam.
«Latvija pyrmajā vītā» (LPV): vieliešonys i iniciativys
audžusaimu pi Bārnu i saimis ministrejis, kuru vadeja juo parteja
bārnu laukumu izbyuvāts tymūs pošūs godūs
lēti tīši reisi nu Rīgys iz Eiropu piec juo sarunu
iz Latviju atguoja Rimi, Narvesen, Cubus, Dressmann i jauni tirdznīceibys centri
vīnā laulobā, pīci bārni
TUA par investicejom nu 2010. leidz 2024. godam, pyrmuo nauda atguoja pošā krizis vydā
Kur jis beja dybynuotuojs, vadeituojs, iniciators voi leidzeipašnīks. Lūma nūruodeita tai, kai jū apstyprynoj olūti.
Ģenerāldirektors 1996.–1997. godā, kod atsavēre pyrmais Rimi veikals Latvijā. Nu treju leluokūs teiklu Rimi atguoja pyrmuo, 2020. godā jai beja 133 veikali i vairuok nakai 6 000 dorbinīku.
Cubus, Dressmann, Bik Bok, 1994–1998. Ar Dressmann Rīgā 1995. godā Varner grupa suoka izīt uorzemu tirgūs. Leidz 1998. godam norvegu Varner i Hakon īguldeja Latvijā $40 milj.
Bejušais universalveikals «Centrs» Vecrīgā, 1995–1998.
Mols, Origo, Olimpija, Dole, Alfa, Minska caur kūpuzjāmumim.
Kiosku tīkls padūmu «Sojuzpečat» vītā.
Vīsneicys «Latvija» i «Ridzene» Rīgys centrā.
Juo firma uzvarēja konkursā par zemis gobolu i suoka projektu. Tūrni 2004. godā uzbūvēja Merks i Hansabanka: pyrmais napavaļdeiguos Latvijis dabasskruopis, niule Swedbank ofiss.
Šlesera pozīceja: jis ir idejis autors i Salienys tāvs dybynuotuojs, zemi jaunajai piļsātai jis uzpierka kūpā ar Franku Varneru. Pa dokumentim jis beja pyrmuo projekta uzjāmuma Saliena Real leidzeipašnīks i 2002. godā puordeve sovys akcejis. 2002. goda novembrī kliva par vicepremjeru.
Vīnuošonuos ar Ryanair, pasažīru pīaugums 5,7 reizis 2003.–2009. godā.
2005. godā vīnuojuos ar Tallink par ikdīnys leineju. 10 godūs jei puorvadeja 5,5 milj. pasažīru.
Programu sauc par sovu iniciativu. €1,64 mljrd. investiceju 2010.–2024. godā.
«Mameņu olgys», uzturlīdzekļu fonds, apmāram 300 bārnu laukumu.
Parteja nu 2021. goda. 17 vītu Saeimā 2026. godā.
Lela ūstys grupa Rīgā: termināli, stividorings, konteineri, sovs dzeļžaceļš. Apmāram 400 dorba vītu, vairuok nakai €14 milj. nūdūkļu nu olgu 2023.–2025. godā.
Jauns rajons Andrejsalā, €3 mljrd. nu Abū Dabī investora, būvdorbi nūteik nu 2025. goda. Zemi nūpierka nu vaļsts par €5,8 milj., 5,2 reizis duorguok nakai kadastra cena. Rīga projektā naudys naīguldeja.
Bizness, lidosta, transports krizē, TUA, saimu atbolsts, vieliētuoju uzticeibys pīaugums. Vyss ar saitim iz dokumentu.
Skaļuokuos naapstyprynuojuos: «Putina naudu» KNAB atzyna par naapstyprynuotu, «oligarhu līta» slēgta, par digitalū TV — divi attaisnuojumi.
Vecuos partejis nasamoksuots porods par 2006. goda vieliešonom, 2013. goda vuordi par sarunom ar Krīveju, Saeimys atlaišona 2011. godā, €340 000 atdūšona par reklamu 2026. godā.
MI serials. Video radeits ar mozkslīgū intelektu.